Lieldienas

Lieldienas
Trauks ar Lieldienu olām Čehijā
Oficiālais nosaukums	Lieldienas
Datums	iekrīt martā-maijā
Biežums	Katru gadu

Lieldienas (grieķu: Πάσχα, Paskha, aramiešu: פֶּסחא, Pasḥa, ivritā: פֶּסַח, Pesaḥ) ir svarīgi kristiešu svētki, kuros tiek svinēta Jēzus Kristus augšāmcelšanās trešajā dienā pēc krustā sišanas, kas, pēc kristīgās tradīcijas, ir notikusi laika posmā starp 27. un 33. gadu. Par tradīciju kļuvuši arī daudzi pagāniskie Lieldienu svinēšanas elementi, piemēram, olu krāsošana un šūpošanās.

Agrākais reģistrētais Lieldienu svinēšanas notikums reģistrēts 2. gadsimtā. Lieldienas ievada Klusā nedēļa ar Pūpolu svētdienu, Zaļo ceturtdienu, Lielo piektdienu un Kluso sestdienu, bet svētdienā svin Pirmās Lieldienas. Otrās Lieldienas ir nākamās nedēļas pirmdiena. Katrai dienai ir īpaša nozīme.

Mūsdienās vispārpieņemtais Lieldienu datums ir pirmā svētdiena pēc pirmā pilnmēness pēc pavasara ekvinokcijas vai tās laikā. Tādējādi Rietumu kristīgajā baznīcā Lieldienu datums iekrīt starp 22. martu un 25. aprīli. Austrumu pareizticīgajās baznīcās, kuras lieto Jūlija kalendāru, Lieldienu datumi ir starp 4. aprīli un 8. maiju pēc Gregora kalendāra. Lieldienu datums tika pieņemts Pirmajā Nīkajas koncilā 325. gadā.

Senlatviešiem Lieldienas bija viens no četriem punktiem gadalaika maiņu ciklā, kas bija svarīgi zemkopju tautu, tostarp latviešu, dzīvē. Lieldienas tika svinētas pavasara ekvinokcijas laikā, kad Saules centrs šķērso debess ekvatoru. Ekvinokcijas brīdī uz Zemes diena un nakts ir vienāda garuma, un iestājas astronomiskais pavasaris. Pēc Lieldienām, dienām kļūstot arvien garākām, nakts tumsa samazinās, bet dienas gaisma palielinās. Šo "gaismas uzvaru pār tumsu" senās baltu tautas atzīmēja ar svinībām. No tā arī varētu būt radies svētku nosaukums – Lieldienas – laiks, kad diena ir kļuvusi lielāka par nakti.

Dainās gan nav pārliecinošu norādījumu par olu krāsošanas ieražu senatnē. Vairākums dainu runā par zelta, sudraba un baltām olām. Tāpēc var secināt, ka olu krāsošana ieviesusies jaunākajos laikos. Lai olas būtu raibākas, tās var vārīt krāsainās lupatiņās. Vienā vietā var iebērt putraimus, otrā ielikt bērzu lapiņas, egļu skujas, sūniņas, dažādus ziedus, zālītes vai vienkārši notīt olas ar krāsainu dziju. Katrā ģimenē šīs tradīcijas ir savādākas.

Arī burvji senajos laikos krāsojuši olas un likuši tās zem zirgu vai lopu silēm tiem, kam gribējuši uzsūtīt nelaimi lopiem. No tādām burvja olām cilvēki ļoti baidījās.

Īpaši maģisks spēks piemitis pat ūdenim, kurā vārīja olas,- tas līdzējis atvairīt vanagus no vistām: izpērtās pirts slotas Lieldienu rītā lika sētas mietu starpā un aplēja ar ūdeni, kurā vārītas olas.

Olas ēdot, vēro čaumalas atdalīšanos - ja tā labi nolobās, tad augs labi lini; ja slikti lobās, tad būs slikta linu raža. Ar olām saistās arī daudz citu ticējumu:

• Kas Lieldienu olas zags - paliks pliks kā ola!
• Kas Lieldienu olas ēd bez sāls - tas visu vasaru melos!
• Lieldienās ar olām jāmainās - citādi vistas nedēs un cāļi nepadosies!
• Ja meita Lielajā dienā dos puisim 2 olas, tas nozīmē - tu man nepatīc; ja 3 - diezgan kas no tevis nav; ja 4 - patikt nepatīc, bet esi bagāts, tāpēc es tev piederēšu; ja 5 - jau sen uz tevi gaidu, nāc, ņem!

Šūpoļu kāršana un vietas izraudzīšana bija īpašs goda pienākums. Parasti cirta ozola vai oša kārtis. Šūpolēm vietu izraudzījās kalnā, starp diviem ozoliem. Reizē ar šūpošanos notiek lielās apdziedāšanās. Puiši, kas izšūpina meitenes, tiek apdāvināti ar olām un pat cimdiem, zeķēm. Šūpojās vēl nedēļu pēc Lieldienām, pēc tam šūpoles sadedzināja, lai nevarētu šūpoties raganas.

Neiztika bez sišanās ar olām. Katrs saņēma savu olu rokā un iedomājās kādu vēlēšanos; tad divi sasita savas olas ar tievajiem galiem kopā. Kam ola nesaplīst - tam vēlēšanās piepildās. Olas arī ripināja pa speciālu reni.

Viena no senākajām izdarībām ir putnu dzīšana. Putni nozīmē ļaunumu un slimības. Aizdzenot tos no sētas un lauka, tiek aizdzītas visas nelaimes un ļaunums.

Kad saule Lieldienu rītā pacēlās mazliet virs apvāršņa, tā šūpojoties 3 reizes uz vienu, 3 reizes uz otru pusi. Tā radies paradums Lieldienās šūpoties. Pirms šūpošanās 3 reizes apgāja ap šūpolēm, dziedot dziesmas, tad puiši meta olas pār kārti, zīlēdami sev mūža garumu, un tikai tad sākās šūpošanās.

Citos apvidos pirmajās Lieldienās notika olu mangošana. Jauni puiši apstaigāja kaimiņu mājas, meklēdami Lieldienu olas. Olas prasīja no meitām, un tas arī bija šis sirošanas galvenais iemesls.

Vairākās tautasdziesmās minētas 4 dienas, kurās tiek svinētas Lieldienas, dažās tikai 3. Arī ticējumi min 4 dienu Lieldienas. Tā, piemēram, 4. Lieldienās zemes darbu nestrādā — citādi mājas bērni sāk klibot. Tāpēc var domāt, ka senāk, tāpat kā Ziemassvētkus, arī Lieldienas latvieši svinējuši 4 dienas. Vēlāk gan skaits par 1 dienu samazināts.

• Pirms saules iet uz šķūni skaidiņas lasīt, lai nauda turas.
• Lieldienu rītā pēc iespējas agrāk jāmostas, lai labi veiktos darbi visu gadu, jāuzvelk gluži jauns krekls un jāiet nopērt aizgulējušos.
• Lieldienas rītā visās (pret sauli tekošās) upēs ūdens ir svēts. Ūdenī, kas tek pret sauli,- dzīvajā ūdenī- jānomazgā mute, lai neviens nevar nekā ļauna padarīt. To pasmeļ un tas visu gadu nebojājas. Ar to var svētīt ēkas — piemēram, kūtis, lai mošķi un kukaiņi neiet tajās.
• Pirms saules lēkta apgriež pirkstiem nagus, lai acis nesāp. Arī pa ganībām velk lupatu — vāc rasu. Lupatā savākto rasu dod govīm dzert.
• Lieldienu rasā jāvārtās, lai veselība būtu visu gadu.
• Uz krustcelēm, kur laumas dzīvojot, tiek nesti mājās pirms saules lēkta saslaucītie gruži, lai kukaiņus no mājām padzītu. Tātad — ziedojums krustceļu gariem, vai Māras tumšajam aspektam (kuru grieķi dēvēja par Hekati, bet indieši par Kali.)
• Lieldienās vajag daudz šūpoties - tad visu gadu nenāks miegs!
• Ar darvu uz kūts durvīm velk zīmes pret laumām. — Kādas zīmes vilktas? — Lietuvēna krusts - gan ar 5, gan ar 8 stariem, 3 krupīši, kurus uzskata par pārticības zīmi. Vilkti arī uguns krusti — pret ļauniem gariem un vēl dažas zīmes.
• Spriežot pēc tā, ka tiek vilktas jaunas aizsardzības zīmes, ir zināmi aizliegumi — piemēram, drēbes uz nakti neatstāt ārā un nedot svešiem pienu, lai nenobur lopus. No rīta pirms Saules lēkta ar izkapti pār plecu 3 reizes iet ap māju — ļaunos garus dzenājot.
• Lai govis nebizotu, Lieldienu rītā bez saules uz slotas 3 reizes savas robežas jāapjāj. Ja Lieldienu naktī ar pīlādža rungu ap māju apskrien — to māju noburt nevar.

Šim rakstam ir nepieciešamas atsauces uz ārējiem avotiem. Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu, pievienojot vismaz vienu atsauci. Ja ir kādi ieteikumi, vari tos pievienot diskusijā. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. Meklēt atsauces: "Lieldienas" – ziņas · grāmatas · scholar · brīvi attēli

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Lieldienas.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
• Mūsdienu Ukrainas enciklopēdijas raksts (ukrainiski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• Pasaules vēstures enciklopēdijas raksts (angliski)
• Katoļu enciklopēdijas raksts (angliski)
• Pareizticīgo enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
• Latviešu tradīcijas gadskārtu ritmos
• Latviešu dainas par Lieldienām
• Latviskās un kristīgās Lieldienu tradīcijas

s d l Latviešu gadskārtu svētki Meteņi Lieldienas Ūsiņi Jāņi Māras Miķeļi Mārtiņi Ziemassvētki