deleo

The printable version is no longer supported and may have rendering errors. Please update your browser bookmarks and please use the default browser print function instead.

Latine

Appellatio pronuntiatusque

API: /ˈde.le.oː/

(classice)

Syllabificatio phonetica: dē·le·ō — morphologica: del-eo

Notatio

← Latine: de- + *leō

Verbum transitivum

dēl|ĕō, -ēre, -ēvī, -ētum

(De scrīptīs) ad nihilum redigere, exstinguere.
(Praecipue de rēbus) dēstruere, ēvertere.

Coniugatio

Verbum finitum

Thema	Vox activa
dēl-	Tempus praesens			imperfectum		futurum
Persona	indicativ.	coniunct.	imperat.	indicativ.	coniunct.	indicativ.	imperat.
I. sing.	dēleō	dēleam		dēlēbam	dēlērem	dēlēbō
II. sing.	dēlēs	dēleās	dēlē!	dēlēbās	dēlērēs	dēlēbis	dēlētō!
III. sing.	dēlet	dēleat		dēlēbat	dēlēret	dēlēbit	dēlētō!
I. plur.	dēlēmus	dēleāmus		dēlēbāmus	dēlērēmus	dēlēbimus
II. plur.	dēlētis	dēleātis	dēlēte!	dēlēbātis	dēlērētis	dēlēbitis	dēlētōte!
III. plur.	dēlent	dēleant		dēlēbant	dēlērent	dēlēbunt	dēlentō!
Thema	Vox passiva
dēl-	Tempus praesens			imperfectum		futurum
Persona	indicativ.	coniunct.	imperat.	indicativ.	coniunct.	indicativ.	imperat.
I. sing.	dēleor	dēlear		dēlēbar	dēlērer	dēlēbor
II. sing.	dēlēris	dēleāris	dēlēre!	dēlēbāris	dēlērēris	dēlēberis	dēlētor!
III. sing.	dēlētur	dēleātur		dēlēbātur	dēlērētur	dēlēbitur	dēlētor!
I. plur.	dēlēmur	dēleāmur		dēlēbāmur	dēlērēmur	dēlēbimur
II. plur.	dēlēminī	dēleāminī	dēlēminī!	dēlēbāminī	dēlērēminī	dēlēbiminī	—
III. plur.	dēlentur	dēleantur		dēlēbantur	dēlērentur	dēlēbuntur	dēlentor!

Thema	Vox activa
dēlēv-	Tempus perfectum		plusquam perfectum		futurum exactum
Persona	indicativ.	coniunct.	indicativ.	coniunct.	futurum exactum
I. sing.	dēlēvī	dēlēverim	dēlēveram	dēlēvissem	dēlēverō
II. sing.	dēlēvistī	dēlēveris	dēlēverās	dēlēvissēs	dēlēveris
III. sing.	dēlēvit	dēlēverit	dēlēverat	dēlēvisset	dēlēverit
I. plur.	dēlēvimus	dēlēverimus	dēlēverāmus	dēlēvissēmus	dēlēverimus
II. plur.	dēlēvistis	dēlēveritis	dēlēverātis	dēlēvissētis	dēlēveritis
III. plur.	dēlēvērunt	dēlēverint	dēlēverant	dēlēvissent	dēlēverint

Verbum infinitum

Modus	infinitivus			participium
Tempus	praesens	perfectum	futurum	praesens	perfectum	futurum
Vox activa	dēlēre	dēlēvisse	dēlētūrum, -am, -um esse	dēlēns		dēlētūrus, -a, -um
Vox passiva	dēlērī	dēlētum, -am, -um esse	dēlētum īrī		dēlētus, -a, -um

Gerundium		Gerundivum			Supinum
dēlendī		dēlendus, -a, -um			dēlētum	dēlētū

Usus

Latinitas Romana

class. Cato: Ceterum censeo Carthaginem esse  delendam .

Dictiones collatae

Synonyma

Collocationes

Vastate! delete!

Dictiones derivatae

Progenies

Anglice: delete

Translationes

Scripta ad nihilum redigere	dilatare ▼

Scripta ad nihilum redigere	collabi ▲

Anglice: delete (en), erase (en)
Germanice: auslöschen (de), tilgen (de)

Res destruere	dilatare ▼

Res destruere	collabi ▲

Anglice: destroy (en)
Dacoromane: distruge (ro)
Finnice: tuhota (fi)
Francogallice: détruire (fr)
Germanice: vernichten (de), zerstören (de)

Loci

P. Terentius Afer
ca. -190…-159

antiq.

class.

I

II

III

IV

V

VI

VII

VIII

IX

X

XI

XII

XIII

XIV

XV

XVI

XVII

XVIII

XIX

XX

XXI

Latinitas Romana

antiq. (ca. 160 a.C.n. / 594 a.u.)

Chaerea: Occidi!

neque virgost usquam neque ego, qui illam e conspectu amisi meo.

ubi quaeram, ubi investigem, quem perconter, quăm ĭnsistam viam

incertu' sum. una haec spes est: ubi ubi est, diŭ celari non potest.

o faciem pulchram!  deleo  omnis dehinc ex animo mulieres:

taedet cotidianarum harum formarum. —Eunuchus Terentii Afri ^[1]^[2]

Fontes

↑ ^1.0 ^1.1 Terentius Afer - Eunuchus. (Bibliotheca Augustana): Actus II. Scaena III: Micio. Versus 296 — hilarum
↑ ^2.0 ^2.1 Vicicitatio: deleo.
↑ Aegidius [Egidio] Forcellini, Lexicon Totius Latinitatis (Editio Quarta: Bononiae, Patavii) Tom. II, p. 49 — “DĒLĔO, les, lēvi, lētum, lere, a. 2.”
↑ Freund, Wilhelm (1806-1894). Grand dictionnaire de la langue latine … (Editio Prima: Paris, 1883-1929) Tom. I, p. 761 — “dēlĕo, lēvī, lētum, 2.”
↑ Karl Ernst Georges, Ausführliches lateinisch-deutsches Handwörterbuch (Hannover 1913/1918) — dēleo, lēvī, lētum, ēre (de u. *leo) (tom. 1, p. 2012)
↑ Langenscheidt, Online-Wörterbuch (Lexicon Latinum et Germanicum) — delere
↑ Olivetti, Dizionario Latino (Lexicon Latinum et Italicum) — deleo

[TerentiusAfer-1] 1.0 ^1.1 Terentius Afer - Eunuchus. (Bibliotheca Augustana): Actus II. Scaena III: Micio. Versus 296 — hilarum

[q-2] 2.0 ^2.1 Vicicitatio: deleo.

[Forcellini-3] Aegidius [Egidio] Forcellini, Lexicon Totius Latinitatis (Editio Quarta: Bononiae, Patavii) Tom. II, p. 49 — “DĒLĔO, les, lēvi, lētum, lere, a. 2.”

[Freund-4] Freund, Wilhelm (1806-1894). Grand dictionnaire de la langue latine … (Editio Prima: Paris, 1883-1929) Tom. I, p. 761 — “dēlĕo, lēvī, lētum, 2.”

[Georges-5] Karl Ernst Georges, Ausführliches lateinisch-deutsches Handwörterbuch (Hannover 1913/1918) — dēleo, lēvī, lētum, ēre (de u. *leo) (tom. 1, p. 2012)

[Langenscheidt-6] Langenscheidt, Online-Wörterbuch (Lexicon Latinum et Germanicum) — delere

[Olivetti-7] Olivetti, Dizionario Latino (Lexicon Latinum et Italicum) — deleo

[1]

[2]