STS-127

STS-127
Kosmosa kuģis:	Endeavour
Apkalpe:	7
Sākums:	2009. gada 15. jūlijā 22:03:10 UTC
Beigas:	2009. gada 31. jūlijā 14:48 UTC
Ilgums:	15 d 16 h 44 min 58 s
Apkalpes attēls
no kreisās: Volfs, Kesidijs, Herlijs, Pajeta, Polanskis, Maršbērns, Kopra
Saistītās misijas
Iepriekšējā Nākamā STS-125 STS-128
Citas misijas: SKS-20

STS-127 bija Space Shuttle Endeavour montāžas ekspedīcija uz Starptautisko kosmosa staciju (SKS). Stacijas lidojumu programmā šī misija apzīmēta kā 2J/A. Starts notika 2009. gada 15. jūlijā, uz zemes atgriezās 31. jūlijā.

STS-127 misijas uzdevums bija nogādāt un uzstādīt stacijā Japānas Kibo moduļa Vaļējo platformu (Exposed Facility, JEM EF) un Eksperimentu kravas moduļa Nehermētisko sekciju (Exposed Section of the Experiment Logistics Module, ELM-ES). Ar kosmoplānu stacijā ieradās SKS 20. ekspedīcijas jaunais dalībnieks Timotijs Kopra, kas nomainīja Koiči Vakatu.

Kosmonauts	Virz.¹	Amats	Lidojums pēc skaita	Valsts
Marks Polanskis (Mark L. Polansky)	↑↓	komandieris	3.	ASV
Daglass Hērlijs (Douglas G. Hurley)	↑↓	pilots	1.	ASV
Kristofers Kesidijs (Christopher Cassidy)	↑↓	misijas speciālists 1	1.	ASV
Žilija Pajeta (Julie Payette)	↑↓	misijas speciālists 2	2.	Kanāda
Deivids Volfs (David Wolf)	↑↓	misijas speciālists 3	4.	ASV
Tomass Maršbērns (Thomas Marshburn)	↑↓	misijas speciālists 4	1.	ASV
Timotijs Kopra (Timothy Kopra)	↑	SKS lidojuma inženieris	1.	ASV
Koiči Vakata (若田 光, Wakata Kōichi)	↓	SKS lidojuma inženieris	3.	Japāna JAXA
¹ — lidojuma virziens: ↑ (augšup) vai ↓ (lejup)

Endeavour kravas telpā atradās Kibo moduļa pēdējās sastāvdaļas: Japānas eksperimentu moduļa Vaļējā platforma (Japanese Experiment Module Exposed Facility, JEM EF), Japānas eksperimentu loģistikas modulis — Vaļējā sekcija (Japanese Experiment Logistics Module - Exposed Section, ELM-ES).

Bez tam derīgajā kravā bija Integrētais kravas nesējs (Integrated Cargo Carrier), uz kura atradās sešas akumulatoru baterijas, kuras bija jānomaina P6 fermā. Tāpat tur bija vairākas rezerves daļas, kuras tika atstātas stacijas ārpusē.

Kosmoplāns orbītā nogādāja arī pavadoņus, kurus palaida misijas beigās. Dual Autonomous Global Positioning System On-Orbit Navigator Satellite (DRAGONSAT) paredzēts kosmisko aparātu autonomai (bez cilvēka iejaukšanās) tuvošanās un saslēgšanās operāciju eksperimentiem, kā arī GPS datu iegūšanai kosmiskā misijā. DRAGONSAT sastāv no diviem gandrīz identiskiem pikopavadoņiem AggieSat2 un PARADIGM (BEVO-1).

Otrs kosmiskais aparāts bija Atmospheric Neutral Density Experiment (ANDE-2), kas paredzēts zemās Zemes orbītas (starp 100 un 400 km) atmosfēras blīvuma un sastāva izpētei, lai labāk varētu paredzēt objektu kustību orbītā un noiešanu no tās. ANDE-2 sastāv no diviem sfēriskiem mikropavadoņiem: ANDE Active spacecraft (Castor) un ANDE Passive spacecraft (Pollux). Tiem ir vienāds izmērs, bet dažāda masa (25 un 50 kg). Pavadoņus paredzēts novērot no zemes vizuāli un ar lāzersistēmām.

Endeavour kalpoja kā potenciāls glābšanas kuģis (STS-401) misijai STS-125 starta laukumā LC-39B, un bija gatavs iespējamam startam 2009. gada 15. maijā, piecas dienas pēc STS-125 pacelšanās. Pēc Atlantis nolaišanās, 31. maijā Endeavourtika pārvietots no starta laukuma 39B uz 39A, lai gatavotos STS-127 misijai.

Sākotnēji starts bija paredzēts 2009. gada 13. jūnijā, bet pirmsstarta operacijās atklajās ūdeņraža noplūde pie ārējās degvielas tvertnes uzpildes ievada. Starts tika pārcelts uz 17. jūniju. Otrajā reizē atkal parādījās līdzīga ūdeņraža noplūde. Starts tika atcelts līdz 11. jūlijam, un inženieriem bija laiks, lai saprastu, kur ir problēmas cēlonis. Analoģiska noplūde bija arī STS-119 misijas sagatavošanā. Pēc tam, kad kāda blīve tika nomainīta pret elastīgu blīvi, 1. jūlijā tika pārbaudīts hermētiskums, un gāzes noplūdes netika atklātas.

11. jūlijā starta vietai pāri gāja negaiss, kura laikā tika novēroti vairāki zibens spērieni. Lai gan kosmiskā nesējsistēma un starta iekārtas ir pasargātas no zibens, tika nolemts startu atlikt par diennakti, lai pārliecinātos, ka nav ietekmetas kādas sistēmas. 12. jūlijā 9 minūtes pirms pacelšanās starta atskaite tika apstādināta, jo netālu veidojās negaisa mākoņi ar stipru vēju. Nākamā palaišana tika pārcelta par diennakti. Arī 13. jūlijā pirmsstarta atskaite tika apturēta slikto laikapstākļu dēļ, atliekot startu uz 15. jūliju.

Endeavour starts notika 2009. gada 15. jūlijā 22:03:10 UTC no Kenedija kosmiskā centra starta laukuma 39A. Pacelšanās laikā tika novēroti daudzi no ārējās degvielas tvertnes atdalījušies siltumizolācijas gabali. Pēc orbītas sasniegšanas tika atvērtas kravas telpas durvis, izvērsta Ku joslas sakaru antena, aktivizēts kosmoplāna manipulators.

Ar manipulatoram piestiprināto stieni tika apskatīta kosmoplāna apakšdaļa, lai pārliecinātos, vai siltumizolācijas plāksnes nav bojātas starta laikā.

17. jūlijā 17:47 UTC Endeavour saslēdzās ar SKS. Tas pievienojās pie PMA-2, kas atrodas pie Harmony moduļa. Lūkas starp kosmosa kugi un staciju tika atvērtas 19:55 UTC. Timotijs Kopra oficiāli kļuva par SKS 20. ekspedīcija dalībnieku, kad viņš savu sēdekli ievietoja glābšanas kuģī Sojuz TMA-14 Koiči Vakatas sēdvietas vietā. Gatavojoties pirmajai iziešanai kosmosā, Volfs un Kopra noslēdzās Quest slūžu kamerā, lai nakti pavadītu pazemināta spiediena apstākļos.

18. jūlijā notika 1. iziešana kosmosā, kurā piedalījās Volfs un Kopra. Tā sākās 16:19 UTC, kad uz autonomo enerģiju tika pārslēgti viņu skafandri. Pirmais uzdevums bija uzstādīt Japānas Vaļējo platformu (Japanese Exposed Facility jeb JEF) pie Kibo moduļa. Vispirms kosmonauti sagatavoja to kosmoplāna kravas telpā: noņēma siltumizolācijas pārklājus, atvienoja elektrokabeļus. JEF no kravas telpas īsi pirms 18:00 tika izcelts ar stacijas manipulatoru, kuru vadīja Vakata un Herlijs. Pēc tam platformu pārņēma Endeavour manipulators, kuru vadīja Pajeta. Tad stacijas manipulators tika pārvietots uz stacijas fermas kreiso pusi, no kurienes tika pārņemta Vaļējā platforma un uzstādīta Kibo moduļa galā. Pa to laiku Volfs un Kopra pabeidza izvērst nehermētisko kravas platformu turētāju sistēmu (Unpressurized Cargo Carrier Attachment System, UCCAS), kuru neizdevās paveikt iepriekšējā misijā STS-119. Inženieri uz zemes bija izgatavojusi īpašu instrumentu, lai varētu atbrīvot nepakļāvīgas tapas. Sakarā ar pārtērēto laiku, līdzīga kravas pārvietotāja izvēršana tika atlikta. Iziešana beidzās 21:51 UTC, ilgums — 5 sundas 32 minūtes. JEF savienošana ar Kibo notika 19:29. Kibo moduļa manipulators ar kameru tika izmantots uzstādīšanas procesa novērošanai.^[1][2]

19. jūlijā tika veikta kravas paletes Integrated Cargo Carrier — Vertical Light Deployable jeb ICC-VLD izcelšana no Endeavour kravas telpas un uzstādīšana stacijas kreisajā pusē. Uz paletes atradās trīs rezerves daļas, kuras kosmonautiem bija jāpārvieto nākamajā iziešanā kosmosā. Problēmas paplašinātajai stacijas apkalpei sagādāja tualetes sabojāšanās Destiny modulī. Kļūme bija dozējošā sūknī, kas pievada ķimikālijas, lai atdalītu šķidrumu no cietajiem izkārnījumiem. Tualetes remontu sāka Barats un de Vinne. Stacijā ir vēl viena tualete krievu segmentā, bet kosmoplāna apkalpe var izmantot tualeti Endeavour vidējā klājā.^[3]

20. jūlijā 15:27 UTC sākās 2. iziešana kosmosā, kurā piedalījās Volfs un Maršbērns. Viņi pārvietoja rezerves daļas no ICC-VLD uz ESP-3, kas atradās pie P6 fermas. Tika pārvietoti: Ku joslas Kosmoss-zeme antena, sūkņa modulis dzesēšanas sistēmai un Linear Drive Unit, dzinējiekārta stacijas manipulatora mobilajam transportierim. Rezerves daļas paredzētas nākotnē iespējamiem stacijas remontiem, kad Space Shuttle lidojumi jau būs pārtraukti. Stacijas manipulatoru vadīja Pajeta un Hērlijs. Maršbērns pēc tam uzmontēja satveršanas stieni slāpekļa tvertnei, kuru pārvietos nākamajā misijā STS-128. Tad viņš uzlika divas izolācijas uzmavas stacijas-kosmoplāna elektroenerģijas pārvades sistēmas izvadiem. Kosmonauti nepaspēja uzstādīt videokameru Kibo modulim. Iziešana beidzās 22:20 UTC, ilgums — 6 sundas 53 minūtes. Pa to laiku stacijas tualete bija saremontēta, un darbojās normāli.^[4]

Diena bija salīdzinoši ar mazāku slodzi apkalpei. Pie Japānas Vaļējās platformas tika pievienota eksperimentu platforma. Virpirms to no Endeavour kravas telpas izcēla ar kosmoplāna manipulatoru. Tad to pārņēma stacijas manipulators un novietoja vajadzīgajā vietā. Pēc eksperimentu izpildes šo paleti atgriezīs uz zemes ar Space Shuttle.

22. jūlijā 14:32 UTC sākās 3. iziešana kosmosā, kurā piedalījās Volfs un Kesidijs. Kesidijs noņēma siltumaizsardzības pārklāju no iepriekšējā dienā uzstādītās Japānas eksperimentu platformas. Savukārt Volfs no Harmony moduļa noņēma rokturus un citas ierīces, lai atbrīvotu vietu gaidāmajam Japānas automātiskajam kravas kuģim HTV. Nākamais uzdevums bija nomainīt sešas akumulatoru baterijas pie P6 fermas. Vecās vajadzēja noņemt un novietot īslaicīgi uz kravas platformas, bet jaunās ņēma no ICC-VLD. Kad divas jaunās baterijas bija uzstādītas un trīs vecās noņemtas, Kesidija skafandrā paaugstinājās CO₂ līmenis. Lai gan tas nesasniedza bīstamu līmeni, tika nolemts abiem kosmonautiem atgriezties slūžu kamerā.

23. jūlijā ar Kibo moduļa manipulatoru tika sākts uzstādīt eksperimentus atklātajā platformā. Trīs eksperimentu iekārtas tika pārvietotas no kravas platformas: Monitor of All-sky X-ray Image, Inter-orbit Communication System un Space Environment Data Acquisition Equipment-Attached Payload.

24. jūlijā 13:54 UTC sākās 4. iziešana kosmosā, kurā piedalījās Kesidijs un Maršbērns. Viņi pabeidza akumulatoru bateriju nomaiņu pie P6 fermas, ko neizdevās pabeigt iepriekšējā iziešanā. Pēc bateriju noņemšanas no ICC-VLD, kravas palete tika atgriezta atpakaļ kosmoplāna kravas telpā.

25. jūlijā kosmoplāna un stacijas apkalpei bija atslodzes diena. Stacijas amerikāņu segmentā sabojājās O₂ absorbēšanas sistēma.

26. jūlijā no Endeavour kravas telpas ar kosmoplāna manipulatoru tika izcelts Japānas Vaļējās sekcijas kravas nesējs. Tad to pārņēma stacijas manipulators. Pēc tam abām apkalpēm notika preses konference. O₂ absorbēšanas sistēma tika iedarbināta rokvadības režīmā.

27. jūlijā 11:33 UTC sākās 5. iziešana kosmosā, kurā piedalījās Kesidijs un Maršbērns. Šajā reizē Kesidija skafandrā O₂ absorbēšanas sistēma tika nomainīta no litija hidroksīda uz METOX. Kesidijs veica Z1 fermas kabeļu pārkonfigurēšanu žiroskopu sistēmai. Pirms tam divi žiroskopi bija pieslēgti pie vienas barošanas. Ja gadītos kļūme kanālā, tiktu pārtraukts abu žiroskopu darbs, tāpēc tiem katram vajadzēja atsevišķu barošanu. Maršbērns tikmēr nostiprināja izolācijas pārklājus uz Dextre manipulatora. Pēc tam viņi uzstādīja videokameras pie Japānas Vaļējās platformas, kuras izmantos Japānas kravas kuģa saslēgšanās laikā. Kameras atradās starta konfigurācijā, un tās vajadzēja uzstādīt darba konfigurācijā, tādējādi pabeidzot JEF montāžu. Sakarā ar METOX lietošanas laika ierobežojumu, PAS izvēršana tika atlikta uz kādu nākamo iziešanu kosmosā, bet vairāki citi paredzētie darbi tomēr tika izpildīti, piemēram, rokturu un pārvietojamo kāju turētāju uzstādīšana.

28. jūlijā Endeavour atstāja SKS. Lūkas starp staciju un kosmoplānu tika aizvērtas 15:08 UTC. Atšķirībā no citām reizēm, kad atvienošanās no stacijas notiek nākamajā dienā, šoreiz tas notika pēc pāris stundām — 17:26 UTC, jo nākamajā dienā bija paredzēta krievu kravas kuģa Progress M-67 ierašanās stacijā. Pēc atvienošanās Endeavour veica tradicionālo stacijas aplidojumu, lai varētu nofotografēt staciju no dažādiem virzieniem. Attālināšanās beigu manevrs tika veikts 19:09 UTC.

Tika veikta kosmoplāna apakšdaļas novērošana ar manipulatoram pievienoto speciālo stieni.

30. jūlijā tika palaisti pavadoņi DRAGONSAT un ANDE-2.

31. jūlijā Endeavour nolaidās uz zemes.

• STS-127 NASA mājaslapā

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: STS-127

s d l Pilotējamo kuģu lidojumi uz Starptautisko kosmosa staciju Agrāk STS-88 STS-96 STS-101 STS-106 STS-92 Sojuz TM-31 STS-97 STS-98 STS-102 STS-100 Sojuz TM-32 STS-104 STS-105 Sojuz TM-33 STS-108 STS-110 Sojuz TM-34 STS-111 STS-112 Sojuz TMA-1 STS-113 Sojuz TMA-2 Sojuz TMA-3 Sojuz TMA-4 Sojuz TMA-5 Sojuz TMA-6 STS-114 Sojuz TMA-7 Sojuz TMA-8 STS-121 STS-115 Sojuz TMA-9 STS-116 Sojuz TMA-10 STS-117 STS-118 Sojuz TMA-11 STS-120 STS-122 STS-123 Sojuz TMA-12 STS-124 Sojuz TMA-13 STS-126 STS-119 STS-127 STS-128 Sojuz TMA-14 STS-129 Sojuz TMA-15 STS-130 Sojuz TMA-16 STS-131 STS-132 Sojuz TMA-17 Sojuz TMA-18 Sojuz TMA-19 STS-133 Sojuz TMA-01M Sojuz TMA-20 STS-134 STS-135 Sojuz TMA-21 Sojuz TMA-02M Sojuz TMA-22 Sojuz TMA-03M Sojuz TMA-04M Sojuz TMA-05M Sojuz TMA-06M Sojuz TMA-07M Sojuz TMA-08M Sojuz TMA-09M Sojuz TMA-10M Sojuz TMA-11M Sojuz TMA-12M Sojuz TMA-13M Sojuz TMA-14M Sojuz TMA-15M Sojuz TMA-16M Sojuz TMA-17M Sojuz TMA-18M Sojuz TMA-19M Sojuz TMA-20M Sojuz MS-01 Sojuz MS-02 Sojuz MS-03 Sojuz MS-04 Sojuz MS-05 Sojuz MS-06 Sojuz MS-07 Sojuz MS-08 Sojuz MS-09 Sojuz MS-11 Sojuz MS-12 Sojuz MS-13 Sojuz MS-15 Sojuz MS-16 Crew Dragon Demo-2 Sojuz MS-17 SpaceX Crew-1 Sojuz MS-18 SpaceX Crew-2 Sojuz MS-19 Sojuz MS-20 Ax-1 SpaceX Crew-3 Sojuz MS-21 SpaceX Crew-4 SpaceX Crew-5 Sojuz MS-22↑ Ax-2 SpaceX Crew-6 Sojuz MS-23↓ Ax-3 SpaceX Crew-7 Sojuz MS-24 Sojuz MS-25 SpaceX Crew-8 Boeing CFT↑ Pašlaik Sojuz MS-26 SpaceX Crew-9 Plānoti Sojuz MS-27 SpaceX Crew-10

s d l NASA kosmiskās programmas un astronauti Mercury programma (1959—1963) Glenns Grisoms Kārpenters Kūpers Šepards Širra Gemini programma (1965—1966) Ārmstrongs Basets† Bormans Gordons Grisoms Jangs Kolinss Konrāds Kūpers Lovels Makdivits Oldrins Sernans Sī† Skots Stefords Širra Vaits Apollo programma (1966—1972) Aisels Ārmstrongs Bīns Brends Bormans Čeifī† Djūks Enderss Evanss Ērvins Gordons Grisoms† Heizs Jangs Kaningems Kolinss Konrāds Lovels Oldrins Makdivits Metinglijs Mičels Rūsa Sernans Skots Sleitons Stefords Svaigerts Šepards Širra Šmits Šveikarts Vaits† Vordens Skylab programma (1973—1979) Skylab 2 (1973): Kervins, Konrāds, Veics Skylab 3 (1973): Bīns, Geriots, Lousma Skylab 4 (1973—1974): Gibsons, Kārs, Pougs Space Shuttle programma (1972—2011) Enterprise (1977): Engls, Fulertons, Heizs, Trulijs Columbia (1981—2003): STS-1; STS-2; STS-3; STS-4; STS-5; STS-9; STS-61-C; STS-28; STS-32; STS-35; STS-40; STS-50; STS-52; STS-55; STS-58; STS-62; STS-65; STS-73; STS-75; STS-78; STS-80; STS-83; STS-94; STS-87; STS-90; STS-93; STS-109; STS-107† Challenger (1983—1986): STS-6; STS-7; STS-8; STS-41-B; STS-41-C; STS-41-G; STS-51-B; STS-51-F; STS-61-A; STS-51-L† Discovery (1984—2011): STS-41-D; STS-51-A; STS-51-C; STS-51-D; STS-51-G; STS-51-I; STS-26; STS-29; STS-33; STS-31; STS-41; STS-39; STS-48; STS-42; STS-53; STS-56; STS-51; STS-60; STS-64; STS-63; STS-70; STS-82; STS-85; STS-91; STS-95; STS-96; STS-103; STS-92; STS-102; STS-105; STS-114; STS-121; STS-116; STS-120; STS-124; STS-119; STS-128; STS-131; STS-133 Atlantis (1985—2011): STS-51-J; STS-61-B; STS-27; STS-30; STS-34; STS-36; STS-38; STS-37; STS-43; STS-44;STS-45; STS-46; STS-66; STS-71; STS-74; STS-76; STS-79; STS-81; STS-84; STS-86; STS-101; STS-106; STS-98; STS-104; STS-110; STS-112; STS-115; STS-117; STS-122; STS-125; STS-129; STS-132; STS-135 Endeavour (1992—2011): STS-49; STS-47; STS-54; STS-57; STS-61; STS-59; STS-68; STS-67; STS-69; STS-72; STS-77; STS-89; STS-88; STS-99; STS-97; STS-100; STS-108; STS-111; STS-113; STS-118; STS-123; STS-126; STS-127; STS-130; STS-134 Starptautiskās kosmosa stacijas ekspedīcijas (kopš 2000) 1. 2. 3. 4. 5. 6. 7. 8. 9. 10. 11. 12. 13. 14. 15. 16. 17. 18. 19. 20. 21. 22. 23. 24. 25. 26. 27. 28. 29. 30. 31. 32. 33. 34. 35. 36. 37. 38. 39. 40. 41. 42. 43. 44. 45. 46. 47. 48. 49. 50. 51. 52. 53. 54. 55. 56. 57. 58. 59. 60. 61. 62. 63. 64. 65. 66. 67. 68. 69. 70.