Nica

Nica
pilsēta
Nice Nissa Nizza
Karogs Ģerbonis
Nica
Koordinātas: 43°42′12″N 7°15′59″E / 43.70333°N 7.26639°E / 43.70333; 7.26639Koordinātas: 43°42′12″N 7°15′59″E / 43.70333°N 7.26639°E / 43.70333; 7.26639
Valsts	Francija
Reģions	Provansa-Alpi-Azūra krasts
Departaments	Piejūras Alpi
Dibināta	5. gadsimtā p.m.ē.
Administrācija
• Mērs	Kristiāns Estroli
Platība
• Kopējā	71,92 km2
Iedzīvotāji (2021)[1]
• kopā	348 085
• blīvums	4 795,3/km²
Laika josla	CET (UTC+1)
Mājaslapa	www.nice.fr
Nica Vikikrātuvē

Nica (franču: Nice, ligūriešu: Nissa, itāļu: Nizza) ir pilsēta Francijas dienvidos Vidusjūras krastā, netālu no Itālijas robežas uz rietumiem no Monako. Piejūras Alpu departamenta centrs. Ar 344 875 iedzīvotājiem 2008. gadā Nica ir Francijas piektā lielākā pilsēta.

Liels kūrorts un tūrisma centrs, Franču Rivjēras galvenā pilsēta.

Pilsētu 5. gadsimtā p.m.ē. dibināja grieķu kolonisti no netālās Masālijas (mūsdienu Marseļas). To nosauca par Nīkeju (Νικαία) par godu uzvaras dievietei un uzvarām pār ligūriešiem. Pilsēta kļuva par rosīgu tirdzniecības punktu.

7. gadsimtā pilsēta iekļāvās Dženovas līgā. 729. gadā pilsēta atvairīja saracēņu uzbrukumus, tomēr 859. un 880. gadā tie izlaupīja pilsētu.

Viduslaikos Nica ir Pizas sabiedrotā cīņā ar Dženovu. 13. un 14. gadsimtā Nica vairākas reizes nonāca Provansas grāfu pakļautībā, bet 1388. gadā — Savojas grāfa aizbildniecībā.

Francijas karaļa Fransuā I un Svētās Romas impērijas imperatora Kārļa V savstarpējo cīņu laikā pilsētu smagi izpostīja, līdz 1538. gadā, pāvestam Paulam III darbojoties kā starpniekam, tika noslēgts miers starp abiem monarhiem. Tomēr 1543. gadā Nicu ieņēma Fransuā I un Frīdriha Barbarosas karaspēks un smagi nopostīja pilsētu, aizvezdams par gūstekņiem 2500 iedzīvotāju.

1600. gadā pilsēta nonāca Gīzu dzimtas pakļautībā. 1626. gadā Nicu pasludināja par brīvostu, kas labvēlīgi ietekmēja tās ekonomiku.

Kopš 1696. gada pilsēta vairākkārt nokļuva no Francijas Savojā (vēlāk Sardīnijas Karaliste), līdz 1860. gadā Sardīnijas (vēlākais Itālijas) karalis Viktors Emanuels II par atbalstu cīņā pret Austroungāriju piešķīra Nicu kopā ar Savoju Francijai.

19. gadsimta beigās sākās Franču Rivjēras kā kūrorta rajona attīstība, kas mainīja pilsētas ekonomikas pamatus.

• EDHEC Business School
• EPITECH
• ISEFAC Bachelor

Nicā dzimuši:

• Armāns (Arman) (1928—2005) — mākslinieks;
• Alfrēds Binē (Alfred Binet) (1857—1911) — psihologs;
• Surija Bonalī (Surya Bonaly) (1973) — daiļslidotāja;
• Milēna Demonžo (Mylène Demongeot) (1935—2022) — franču aktrise;
• Džuzepe Garibaldi (Giuseppe Garibaldi) (1807—1885) — Itālijas nacionālais varonis;
• Albērs Kalmets (Albert Calmette) (1863—1933) — mikrobiologs;
• Henrijs Kevendišs (Henry Cavendish) (1731—1810) — angļu zinātnieks;
• Īvs Kleins (Yves Klein) (1928—1962) — mākslinieks;
• Andrē Masena (André Masséna) (1758—1817) — maršals;
• Jevgeņijs Patons (Евгений Патон) (1870—1953) — Ukrainas un PSRS inženieris.

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Nica.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)