Rabans Ben Sauma (sīriešu valodā: ܪܒܢ ܒܪ ܨܘܡܐ; dzimis 1220. gadā, miris 1294. gada janvārī) bija uiguru (vai ongutu) izcelsmes nestoriešu mūks, kurš lielāko dzīves daļu pavadīja Ilhanātā (mūsdienu Irākā). Viņš ir vienīgais Mongoļu impērijas ceļotājs, kurš atstājis piezīmes par savu ceļojumu uz Eiropu. Rabans Sauma bija Marko Polo laikabiedrs, un viņa pieredze tiek salīdzināta ar venēciešu ceļotāja paveikto, taču no pretējā, Āzijas, skaptpunkta.
Kristīgās Austrumu baznīcas Ķīnā, jeb tā saukto nestoriešu mūks Rabans Sauma kopā ar vienu no saviem studentiem Markosu (vēlāk patriarhs Jahballaha III) devās svētceļojumā no Dzjiņu Ķīnas uz Jeruzalemi. Karadarbības dēļ viņi nesasniedza galamērķi, bet daudzus gadus pavadīja Ilhanāta kontrolētajā Bagdādē.
Par Rabanu Saumu jaunākais Markoss galu galā tika ievēlēts par Austrumu baznīcas patriarhu Jahballahu III, un vēlāk ieteica savu skolotāju Rabanu Saumu sūtīt misijā uz rietumiem kā mongoļu vēstnieku Eiropā (Ilhanāts bija Tuvajos Austrumos izveidota mongoļu valsts). Šajā ceļojumā gados jau vecais mūks tikās ar vairākiem Eiropas monarhiem (tostarp Francijas karali Filipu IV un Anglijas karali Edvardu I), kā arī ar pāvestu Nikolaju IV, nogādājot viņiem vēstules un mēģinot izveidot aliansi ar mongoļiem. Sevišķu iespaidu uz ceļotāju atstāja kristīgās pasaules galvaspilsētas Konstantinopole un Roma. Diplomātiskā misija nedeva augļus, bet vēlāk Bagdādē Rabans Ben Sauma dokumentēja savus ceļojumus. Viņa rakstītais stāstījums ir unikāls materiāls mūsdienu vēsturniekiem, jo tas sniedz priekšstatu par viduslaiku Eiropu krusta karu noslēgumā, ko aprakstījis inteliģents un domājošs laikabiedrs.
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Rabans Sauma.
