Senžons Pērss (franču: Saint-John Perse, īstajā vārdā Aleksiss Ležē (franču: Alexis Leger); dzimis 1887. gada 31. maijā, miris 1975. gada 20. septembrī) bija franču dzejnieks un diplomāts. 1960. gada Nobela prēmijas literatūrā laureāts.
Dzimis Gvadelupā, advokāta ģimenē. 1899. gadā ģimene atgriezās Francijā un apmetās Po. Studējis Bordo Universitātē. 1904. gadā iedraudzējās ar dzejnieku Frānsisu Žammu, vēlāk iepazinās ar Polu Klodelu, Odilonu Redonu, Valerī Larbo, Andrē Židu. 1911. gadā izdeva pirmo dzejoļu krājumu.
Diplomātiskajā dienestā no 1911. gada. No 1916. līdz 1921. gadam - franču vēstniecības Pekinā darbinieks. No 1921. gada - Aristīda Briāna palīgs. Parīzē darbojās Pola Valerī un Andrē Žida aprindās, bija pazīstams ar Igoru Stravinski, Nadju Bulanžē un Les Six. 1924. gadā pirmoreiz izmantoja pseidonīmu "Senžons Pērss".
No 1933. līdz 1940. gadam bija Francijas ārlietu ministrijas ģenerālsekretārs. 1938. gadā piedalījās Minhenes konferencē, tomēr iestājās pret Vācijas prasībām. Pēc Francijas sakāves tika atcelts no amata un devās uz ASV, kur strādāja Kongresa bibliotēkā. Arī pēc kara lielu daļu laika pavadīja ASV.
- Éloges (1911)
- Anabase (1924)
- Exil (1942)
- Pluies (1943)
- Poème à l'étrangère (1943)
- Neiges (1944)
- Vents (1946)
- Amers (1957)
- Chronique (1960)
- Poésie (1961)
- Oiseaux (1963)
- Pour Dante (1965)
- Chanté par celle qui fut là (1969)
- Chant pour un équinoxe (1971)
- Nocturne (1973)
- Sécheresse (1974)
- Œuvres complètes (1972)
|
|---|
| | 1901—1925 | |
|---|
| | 1926—1950 | |
|---|
| | 1951—1975 | |
|---|
| | 1976—2000 | |
|---|
| | 2001—pašlaik | |
|---|
|
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Senžons Pērss.
