Sals

Sals ir atmosfēras stāvoklis, kad gaisa temperatūra pazeminās zem ūdens sasalšanas atzīmes (0 °C, 32 °F, 273,15K). Parasti šo temperatūru mēra 1,2 līdz 2 metru augstumā no zemes virsas. Attiecībā uz cilvēka organismu ir konstatēts, ka sala iedarbība ir spēcīgāk jūtama stiprā vējā un augstākā relatīvajā gaisa mitrumā nekā bezvējā un sausā gaisā.

Pastāv subjektīvs, uz cilvēka izjūtām balstīts sala iedarbības iedalījums, tomēr tas var būtiski atšķirties no pārējo meteoroloģisko aspektu mijiedarbības un konkrētas personas rūdījuma, kā arī no atrašanās vietas, apģērba, fiziskā stāvokļa un salā pavadītā laika:

neliels sals — gaisa temperatūra no 0 °C līdz −3,5 °C
mērens sals — gaisa temperatūra no −3,6 °C līdz −6,5 °C
stiprs sals — gaisa temperatūra no −6,6 °C līdz −11,5 °C
ļoti stiprs sals — gaisa temperatūra zem −11,6 °C

Sals gaisā nav nepieciešams, lai ūdens uz zemes sāktu sasalt vai sāktu veidoties sarma, jo šī parādība var veidoties pat tad, ja gaisa temperatūra ir augstāka par sasalšanas punktu. Šī parādība notiek tādēļ, ka zemes virsma atdziest līdz temperatūrai, kas ir zem nulles un arī zemāka nekā gaisa temperatūra, un šo parādību sauc par salnu.

Termina pielietojums

Bieži ar vārdu sals apzīmē tādas gaisa temperatūras, kuras cilvēkam kļūst nekomfortablas, lai gan oficiāli sals sākas no brīža, kad gaisa temperatūra 1,2—2 metru augstumā no zemes virsas pazeminās zem 0,0 °C. Tomēr gaisa temperatūras amplitūda no −2 °C līdz +2 °C tiek apzīmēta kā tuva nullei vai ap nulli.

Zemākās reģistrētās gaisa temperatūras

Zemākās reģistrētās gaisa temperatūras jeb stiprākais sals pa kontinentiem:

	Temperatūra
Uz Zemes	−89,2 °C
Āzija	−68 °C
Ziemeļamerika	−66 °C
Kontinentālā ASV teritorija	−56,5 °C
Eiropa	−58,1 °C
Dienvidamerika	−39 °C
Āfrika	−24 °C
Okeānija	−23 °C

Viszemākā gaisa temperatūra Latvijā −43,2 °C reģistrēta 1956. gada 8. februārī, Daugavpilī.
Viszemākā gaisa temperatūra Rīgā −34,9 °C reģistrēta 1956. gada 1. februārī.

Saistīti termini

Stipru salu latviešu sarunvalodā mēdz dēvēt arī par spelgoni.

Lausks un īze

Ziemas vakaros un skaidrās naktīs var dzirdēt kā "sper lausks". Gaisa temperatūrai strauji pazeminoties, koku, ēku baļķu, stabu un citu priekšmetu masa nevienmērīgi sašaurinās un ar pēkšņu troksni kokā rodas plaisas.

Salam strauji pieņemoties, vakara stundās vai naktī, ar lielu troksni, lielos ezeros vai jūras līcī plīst ledus. Plaisa jeb īze ledū parasti sākas no kāda lāsmeņa un nereti sniedzas vairāku kilometru garumā, un no tās bieži nāk sala kūpoņa — veidojas garojuma migla.

Skatīt arī

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Sals.
BBC sala apraksts (angliski)

Šis ar meteoroloģiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.