Japāņu jūra
| Japāņu jūra | |
|---|---|
 | |
  Japāņu jūra | |
| Koordinātas | 40°N 135°E / 40°N 135°EKoordinātas: 40°N 135°E / 40°N 135°E |
| Okeāns | Klusais okeāns |
| Platība | 978 000 km2 |
| Vid. dziļums | 1752 m |
| Maks. dziļums | 3742 m |
| Tilpums | 1 630 000 km3 |
| Valstis un teritorijas |
 Korejas Republika Korejas TDR Japāna Krievija |
| Lielākās pilsētas |
Kitakjusju Pusana Vladivostoka |
 Japāņu jūra Vikikrātuvē | |
Japāņu jūra (korejiešu: 조선동해, Joseon Donghae, Chosŏn Tonghae; japāņu: 日本海, Nihonkai; krievu: Японское море) ir Klusajam okeānam piederīga malas jūra starp Japānas salām un Āziju. Japāņu jūra ir labi norobežota no pārējām jūrām, tajā tikpat kā nav plūdmaiņu. Vidējais dziļums ir 1752 m, ūdens tilpums — 1 630 000 km³, krasta līnijas garums — 7600 km.
Kaut gan starptautiski šo jūru dēvē par «Japānas jūru» vai «Japāņu jūru», abas Korejas pussalas valstis pret šo nosaukumu iebilst. Dienvidkoreja vēlas, lai tā tiktu saukta par Austrumu jūru, bet Ziemeļkoreja — par Korejas Austrumu jūru; šajā sakarā starp šīm valstīm notiek karstas debates.
Jūru iedala trīs galvenajos baseinos: Jamato baseins atrodas dienvidaustrumos, Japānas baseins — ziemeļos un Cusimas baseins — dienvidrietumos. Japānas baseins ir dziļākais, Cusimas baseins — seklākais. Austrumu piekrastē kontinentālais šelfs ir samērā plats, bet rietumu piekrastē, jo sevišķi pie Korejas — šaurs, ap 30 km plats.
Caur Korejas šaurumu ieplūst siltā Cusimas straume, Kurosio straumes atzars. Japāņu jūrā tā plūst gar Japānas krastiem, savukārt gar pretējo krastu uz dienvidiem plūst aukstā Limānas straume.
Pēdējā ledus laikmetā, kad jūras līmenis bija zemāks, Japānas jūra bija norobežota, tā bija ezers.
Robežas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ziemeļos atrodas Tatāru šaurums un Sahalīna, ziemeļrietumos Laperūza šaurums starp Sahalīnu un Hokaido. Austrumos — Hokaido, Honsju salas un Cugaru šaurums starp tām. Dienvidos — Kanmonas šaurums, Kjusju sala un Korejas šaurums ar Cusimas salām. Austrumos — Korejas pussala un Krievijai piederošais Piejūras novads.
Saimnieciskā nozīme
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Jūras ziemeļu un dienvidaustrumu daļa ir bagāta ar zivīm. Jūrā atrodas arī derīgie izrakteņi, tai skaitā magnetīta smiltis. Domājams, ka šeit ir arī naftas un dabasgāzes atradnes. Attīstoties Austrumāzijas ekonomikai, pieaug arī Japānas jūras kā satiksmes ceļa nozīme.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Japāņu jūra.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
| ||||||||||||||||||||
|