Karlo Rubija (itāļu: Carlo Rubbia; dzimis 1934. gada 31. martā) ir Itālijas fiziķis un inženieris. Viņa zinātniskā darbība ir saistīta ar elementārdaļiņu fiziku. 1984. gadā kopā ar Simonu van der Mēru ieguva Nobela prēmiju fizikā “par viņu izšķirošo ieguldījumu lielajā projektā, kas noveda pie W un Z daļiņu lauka, vājās mijiedarbības izplatītāju, atklāšanas”.[1] No 1989. līdz 1994. gadam Karlo Rubija bija CERN ģenerāldirektors. Viņš ir iesaistījies arī Saules enerģijas pētījumos, kā to veiksmīgāk izmantot.
- ↑ «The Nobel Prize in Physics 1984» (angļu). Nobel Foundation.
for their decisive contributions to the large project, which led to the discovery of the field particles W and Z, communicators of weak interaction
|
|---|
| | 1901—1925 | |
|---|
| | 1926—1950 | |
|---|
| | 1951—1975 | |
|---|
| | 1976—2000 | |
|---|
| | 2001—pašlaik | |
|---|
|
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Karlo Rubija.
