Dzīvība
- Šis raksts ir par matērijas eksistences formu. Par filmu skatīt rakstu Dzīvība (filma).
Dzīvība ir matērijas eksistences forma, kam raksturīga īpaša vielas struktūra, vielu un enerģijas apmaiņa ar vidi, vairošanās, adaptācijas un pilnveidošanās spēja.[1] Dzīvība ir īpašība, kura atšķir priekšmetus no dzīvās dabas. Nāve ir dzīvības beigas, pēc tās iestāšanās organisms kļūst nedzīvs. Ar dzīvības pētīšanu nodarbojas bioloģija. Savukārt ar dzīvības definēšanas jautājumiem nodarbojas filozofija.
Dzīvības izcelsme
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ir atrastas liecības, ka dzīvība uz Zemes eksistē 3,7 miljardus gadu[2] (Zemes vecums ir aptuveni 4,54 miljardi gadu). Senāko fosiliju vecums ir aptuveni 3,4 miljardi gadu. Sākotnēji tie bija primitīvi organismi. Pirmie eikarioti (organismi, kas sastāv no šūnām, kurām ir morfoloģiski labi izveidoti kodoli un dažādi organoīdi) parādījās pirms aptuveni 2,3 miljardiem gadu. Evolūcijas rezultātā dzīvības formas attīstījās. Pirmie daudzšūnu organismi parādījās pirms 1,5 miljardiem gadu, bet pirmie dzīvnieki tikai pirms 800 miljoniem gadu. Pirmie cilvēki radās pirms 2 miljoniem gadu.
Dzīvības iedalījums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dzīvība uz Zemes tiek iedalīta vairākās grupās. Augstākā taksonomiskā vienība ir impērija. Tādas ir tikai divas: prokarioti, kas vēl sīkāk dalās baktērijās un arhejos, un eikarioti. Pie eikariotiem pieder dzīvnieki, augi, sēnes un protisti. Savukārt par vīrusiem zinātniekiem nav vienprātības, vai tie ir dzīvi organismi.[3] Šūnu teorija nosaka, ka dzīvu organismu uzbūves pamatvienība ir šūna, bet vīrusus veido tikai nukleīnskābes fragments un olbaltumvielu apvalks.
Ārpuszemes dzīvība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dzīvību, kas attīstījusies ārpus Zemes, sauc par ārpuszemes dzīvību. Ar tās pētīšanu nodarbojas astrobioloģijas speciālisti. Ārpuszemes dzīvības un ārpuszemes civilizāciju eksistence mūsdienās nav zinātniski pierādīta un šis jēdziens tiek izmantots galvenokārt zinātniskajā fantastikā un ufoloģijas teorijās.
Ārpuszemes dzīvības ideja parādījusies jau pitagoriešu mācībā par dvēseļu ceļošanu no vienas apdzīvotas pasaules uz otru. 16. gadsimtā domu, ka zvaigznes ir tādas pašas Saules, ap kurām riņķo planētas, uz kurām var būt dzīvība, izteicis Džordāno Bruno, pamatojoties uz pitagoriešu un neoplatonisma idejām.
Nāve
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Kad organismā vairs nevar normāli funkcionēt dzīvībai nepieciešami procesi, iestājas nāve, un organisms sāk sairt. Nāves iemesls var būt ne tikai organisma novecošana, bet to var izraisīt arī slimības, nepietiekams uzturs, slepkavības, nelaimes gadījumi, pašnāvība, gaļēdāju uzbrukums un citi iemesli.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Zinātnes un tehnoloģijas vārdnīca. Rīga : Norden AB. 2001. 173. lpp. ISBN 9984-9383-5-2.
- ↑ Clare Milsom, Sue Rigby. Fossils at a Glance (2nd izd.). John Wiley & Sons, 2009. 134. lpp. ISBN 1405193360.
- ↑ Rybicki, EP (1990), "The classification of organisms at the edge of life, or problems with virus systematics", S Afr J Sci 86: 182–186
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Dzīvība.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Mūsdienu Ukrainas enciklopēdijas raksts (ukrainiski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Katoļu enciklopēdijas raksts (angliski)
- Stanfordas Filozofijas enciklopēdijas raksts (angliski)
- «Dzīvība» (latviski). Populārā medicīnas enciklopēdija (neslimo.lv).
 | Šis ar bioloģiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|