Dienvidukraina
Dienvidukraina (ukraiņu: Південна Україна) ir kultūrvēsturiskais reģions, tajā ir iekļauti mūsdienu Zaporižjas, Dņipropetrovskas, Hersonas, Odesas un Mikolajivas apgabali, kā arī Krimas Autonomā Republika un Sevastopoles pilsēta.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]7.— 6. gadsimtā teritoriju starp Dņepru un Azovas jūru apdzīvoja irāņu ciltis — skiti, līdz ar to grieķu vēsturnieki sāka dēvēt visu Dienvidkrainu par Skitiju.
Pirmie Kijivas kņazi — Askolds, Oļegs, Igors, Olga, Svjatoslavs un Vladimirs ne tikai ieguva pieeju Melnajai jūrai un piespieda Bizantiju pieņemt viņiem izdevīgus tirdzniecības nosacījumus, bet arī radīja labvēlīgus apstākļus Dienvidkrainas kolonizācijai.
Krievu-turku karu laikā 18. gadsimtā Dienvidukrainas zemes akentēja Krievijas Impērija.
Krievijas 2022. gada iebrukuma laikā daudzas Ukrainas dienvidu teritorijas un pilsētas okupēja Krievijas karaspēks.[1]
Iedzīvotāji
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]| Apgabals | Laukums km2 | Iedzīvotāju
(2012) |
|---|---|---|
| Odesas | 33,313 | 2,388,297 |
| Mikolajivas | 24,585 | 1,178,223 |
| Hersonas | 28,461 | 1,083,367 |
| Dņipropetrovskas | 31,923 | 3,320,299 |
| Zaporižjas | 27,183 | 1,791,668 |
| Krima | 26,080 | 1,963,008 |
| Sevastopole | 864 | 381,234 |
| Kopā | 172,409 | 12,106,096 |
Blakus esošo Kirovahradas apgabalu biežāk saista ar Centrālukrainu. Arī Krima (ar Sevastopoli) dažkārt tiek uzskatīta par atsevišķu reģionu.
Resursi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dienvidukraina ir Ukrainas maizes klēts. Graudaugu platības veido gandrīz pusi no rajona sējumu platības. Dārzeņu audzēšana aktīvi attīstās ap Odesu, Hersonā, Izmajilā un Krimas dienvidrietumos. Attīstīti arī vīna dārzi.
Lielākās pilsētas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Skatīt vēl
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Arhivēta kopija». vot-tak.tv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2023-04-17. Skatīts: 2023-04-17.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Ukrainas Interneta enciklopēdijas raksts (angliski)