17. gadsimts

17. gadsimts jeb XVII gadsimts bija laika posms vēsturē no 1601. līdz 1700. gadam. Eiropā tas bija jauno laiku periods un bija raksturīgs ar vairākiem lieliem kariem, kā Trīsdesmitgadu karš, Lielais turku karš u.c.

Poļu—zviedru kara (1600—1629) laikā Latvijas teritorijā notika Kokneses kauja (1601), Salaspils kauja un citas lielas kaujas starp Polijas-Lietuvas un Zviedrijas karaspēkiem, kurās piedalījās arī Kurzemes un Zemgales hercogistes karaspēka vienības. Zviedrija ieguva kontroli pār lielāko daļu Pārdaugavas Livonijas hercogistes (Vidzemi), Polijai-Lietuvai atstājot vien Latgali (Poļu Vidzemi jeb Inflantiju).

Zviedru Vidzemes galvaspilsētā Rīgā 1631. gadā uz Rīgas Domskolas bāzes tika atvērta Rīgas Akadēmiskā ģimnāzija, 1675. gadā Zviedrijas karalis Kārlis XI nodibināja otru pilsētas ģimnāziju - Kārļa liceju (latīņu: Schola Carolina) pie Sv. Jēkaba baznīcas. Pēc luterāņu baznīcas Kokneses iecirkņa prāvesta Ernesta Glika iniciatīvas nodibināja pirmās Vidzemes latviešu tautskolas Alūksnē, Apukalnā un Zeltiņos. Lielu ieguldījumu Vidzemes izglītības un zinātnes tālākai attīstībai deva pēc karaļa Gustava Ādolfa rīkojuma dibinātā Tērbatas Gustava akadēmija (latīņu: Academia Dorpatensise/Academia Gustaviana, 1632 — 1665), kurā varēja studēt filozofiju, jurisprudenci, medicīnu un teoloģiju. Teoloģijas profesors, vēlāk rektors bija pirmās Latviešu-vācu vārdnīcas autors Georgs Mancelis.

Kurzemes un Zemgales hercogs Jēkabs savā valstī attīstīja metālapstrādi un kuģubūvi, kā arī radīja daudzas citas manufaktūras. Tika izveidotas diplomātiskās attiecības ne tikai ar kaimiņvalstīm, bet arī Lielbritāniju, Franciju, Nīderlandi, Portugāli, u.c. Jēkabs izveidoja Kurzemes hercogistes tirdzniecības floti ar tās galvenajām ostām Ventspilī un Liepājā. 1651. gadā hercogiste savā īpašumā ieguva Andreja salu Gambijā un 1652. gadā Tobago salu Vestindijā. 1656. gadā Kurzemes hercogs Jēkabs nopirka nomas tiesības uz Piltenes apgabalu, 1661. gada 25. februārī tika formāli apstiprināta Piltenes personālūnija ar Kurzemes-Zemgales hercogu.

Otrais Ziemeļu kara (Poļu-zviedru kara (1655-1661)) laikā Krievijas caristes karaspēks no 1656. gada 22. augusta līdz 5. oktobrim nesekmīgi aplenca Rīgu. Zviedrijas karaspēks no 1658. līdz 1660. gadam izpostīja Kurzemes un Zemgales hercogistes plaukstošo saimniecību. 1656.-1667. gadā krievi okupēja Latgales dienvidu daļu un uz laiku pārdēvēja Daugavpili par Borisogļebsku. 1667. gadā pēc Andrusovas pamiera noslēgšanas krievu okupēto Latgales daļu atdeva atpakaļ Polijai-Lietuvai. 1677. gadā Dinaburga kļuva par Inflantijas vaivadijas administratīvo centru un katoļu bīskapa rezidenci.

Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. s d l