Milimetrs
Milimetrs (mm) ir SI garuma mērvienība, kas ir vienāda ar vienu tūkstošo daļu no metra. SI garuma pamatmērvienība ir metrs. Tāpēc metrā ir tūkstotis milimetru un vienā centimetrā ir desmit milimetri.
| Milimetrs | |
|---|---|
 Lineāls ar milimetru un centimetru atzīmēm. | |
| Pamatinformācija | |
| Vienību sistēma | SI |
| Lielums | garums |
| Simbols | mm |
| Nosaukts pēc | metriskā priedēkļa mili (no latīņu: "viens tūkstotis") un metrs |
| Sakarības | |
| 1 mm | ir vienāds ar ... |
| mikrometrs | 1×103 μm = 1000 μm |
| centimetrs | 1×10−1 cm = 0.1 cm |
| metrs | 1×10−3 m = 0.001 m |
| kilometrs | 1×10−6 km |
| collas | 0.039370 in |
| pēdas | 0.0032808 ft |
Viens milimetrs ir vienāds ar 1000 mikrometriem vai 1000000 nanometriem. Tā kā colla oficiāli tiek definēta kā precīzi 25,4 milimetri, tad milimetrs ir vienāds ar precīzi 5⁄127 (≈ 0,03937) collas.
Milimetros mēra dažādu sīku priekšmetu izmērus. Meteoroloģijā milimetros mēra nokrišņu daudzumu.
Definīcija
labot šo sadaļuKopš 1983. gada metrs ir definēts kā "ceļa garums, ko vakuumā 1299,792,458 no sekundes pieveic gaisma".[1] Milimetrs ir metra 11000 daļa, tādēļ gaisma šo attālumu veic sekundes 1299,792,458,000 daļā.
Sakarības
labot šo sadaļu1 mm = 0,1 cm = 0,001 m = 0,000001 km. Vienā collā ir 25,4 mm.
Mērlīdzekļi
labot šo sadaļuLai iegūtu kāda priekšmeta garumu milimetros, var izmantot lineālu vai bīdmēru. Uz metriskā lineāla mazākie mērījumi parasti ir milimetri.[2] Augstas kvalitātes inženierijas lineālus var iedalīt ar soli 0,5 mm. Bīdmēri parasti spēj nolasīt pat 0,01 mm soli.[3]
Mikroviļņiem ar frekvenci 300 GHz ir 1 mm viļņa garums. Izmantojot viļņu garumus no 30 GHz līdz 300 GHz datu pārraidei, atšķirībā no 300 MHz līdz 3 GHz, ko parasti izmanto mobilajās ierīcēs, var nodrošināt datu pārraides ātrumu 10 gigabiti sekundē.[4]
Mazākie attālumi, ko spēj izšķirt cilvēka acs, ir aptuveni 0,02 līdz 0,04 mm, kas ir aptuveni plāna cilvēka mata platums..[5] Papīra lapas biezums parasti ir no 0,07 mm līdz 0,18 mm, bet parastajam printera papīram vai kopēšanas papīram — aptuveni 0,1 mm.[6]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «17th General Conference on Weights and Measures (1983), Resolution 1.». International Bureau of Weights and Measures. Skatīts: 2013. gada 3. decembris.
- ↑ «How do I read a ruler?». onlineconversion.com. Skatīts: 2013. gada 3. decembris.
- ↑ «Accuracy of Calipers». TresnaInstrument.com. Skatīts: 2013. gada 3. decembris.
- ↑ Kao-Cheng Huang, Zhaocheng Wang. Millimeter Wave Communication Systems, 2011. ISBN 9781118102756.
- ↑ «How Small Can the Naked Eye See?». Focus Magazine. Skatīts: 2013. gada 3. decembris.
- ↑ Juliya Sherlis. Glenn Elert (redaktors) . «Thickness of a piece of paper». The Physics Factbook, 2001. Skatīts: 2022-01-21.