Hanko pussala

Hanko pussala (somu: Hankoniemi, zviedru: Hangö udd) ir Somu jūras līča pussala Somijas dienvidos. Tā ir apmēram 30 km gara un 10 km plata. Līnija starp Hanko ragu Somijā un Pēzaspea ragu Igaunijā tiek uzskatīta par Somu jūras līča rietumu robežu.

Lielā Ziemeļu kara laikā 1714. gadā pie Hanko pussalas notika Hangutas kauja (Гангу́тское сраже́ние, Sjöslaget vid Hangö udd), kurā krievu flote uzvarēja zviedru floti. Somijas pilsoņu kara laikā 1918. gada martā pussalā izsēdās vācu Baltijas jūras divīzija (Ostsee-Division) un no turienes izvērsa uzbrukumu uz Helsinkiem.

Pēc Ziemas kara miera līguma noslēgšanas 1940. gada 13. martā Hanko pussala uz 30 gadiem tika iznomāta PSRS jūras kara bāzes izveidošanai. Pēc karadarbības atsākšanās kara bāze tika evakuēta 1941. gada decembrī. Pēc Turpinājuma kara beigām 1944. gadā PSRS atteicās no Hanko pussalas, tās vietā pieprasot Porkalanniemi pussalu pie Helsinkiem.

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Hanko pussala.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)