iratus
| iratus | |
| clásico (AFI) | [ˈɪrät̪ʊs̠] ⓘ |
| eclesiástico (AFI) | [ˈiːrät̪us] |
| rima | i.ra.tus |
Etimología 1
[editar]De īra ("ira") y el sufijo ātus2.[1][2].
Adjetivo
[editar]1.ª y 2.ª declinación (-us, -a, -um)
| ||||||
| Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Masculino | Femenino | Neutro | Masculino | Femenino | Neutro | |
| Nominativo | īrātus | īrāta | īrātum | īrātī | īrātae | īrāta |
| Vocativo | īrāte | īrāta | īrātum | īrātī | īrātae | īrāta |
| Acusativo | īrātum | īrātam | īrātum | īrātōs | īrātās | īrāta |
| Genitivo | īrātī | īrātae | īrātī | īrātōrum | īrātārum | īrātōrum |
| Dativo | īrātō | īrātae | īrātō | īrātīs | īrātīs | īrātīs |
| Ablativo | īrātō | īrātā | īrātō | īrātīs | īrātīs | īrātīs |
- 1
- Furioso, rabioso, colérico, enojado.
- Uso: especialmente con dativo de persona.[1]
- b
- Dícese de acciones, discursos, expresiones, etc.[1]
- c
- Dícese de los dioses.[1]
- d
- Dícese de fuerzas naturales.
- Uso: literario.[1]
- e
- Dícese de un apetito o similar.
- Uso: literario.[1]
- Derivados: irascor, irascentia, irate
Forma flexiva
[editar]Forma verbal
[editar]1.ª y 2.ª declinación (-us, -a, -um)
| ||||||
| Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Masculino | Femenino | Neutro | Masculino | Femenino | Neutro | |
| Nominativo | īrātus | īrāta | īrātum | īrātī | īrātae | īrāta |
| Vocativo | īrāte | īrāta | īrātum | īrātī | īrātae | īrāta |
| Acusativo | īrātum | īrātam | īrātum | īrātōs | īrātās | īrāta |
| Genitivo | īrātī | īrātae | īrātī | īrātōrum | īrātārum | īrātōrum |
| Dativo | īrātō | īrātae | īrātō | īrātīs | īrātīs | īrātīs |
| Ablativo | īrātō | īrātā | īrātō | īrātīs | īrātīs | īrātīs |
- 1
- Participio perfecto activo de īrascor.